Golfa spēles pirmssākumi atrodami senajā Romā, kur senajos zīmējumos var atpazīt cilvēkus, kas ar nūju vēluši akmeņiem līdzīgus oļus. Tostarp pirmās atstātās rakstu piezīmes nāk no Nīderlandes (1297. gads) – izrādās, ka tieši holandieši bijuši tie, kas pirmie sākuši piekopt tā saukto “spelen met kolven” jeb nūjas spēli. Vārds “kolv” nozīmēja “nūja”. Spēlētāji izmantoja koka nūjas un koka bumbiņas. 

Holandieši bija lieli jūras braucēji, tāpēc nav brīnums, ka viņi “nūju spēli” aizveda sev līdzi uz tālām un tuvām zemēm. 

15. gadsimta vidū Skotijā aizsākās golfa spēles mūsdienu versijā, jo tieši skoti bija tie, kas bumbiņu nevis vienkārši dzenāja pa lauku, bet izraka bedrītes, kur to vajadzēja ieripināt. Spēle ieguva lielu popularitāti, līdz 1457. gadā Skotijas karalis, vienojies ar Parlamentu, to aizliedza. Pastāvēja uzskats, ka tas vājinot armijas kaujas spējas, jo kareivji brīvo laiku veltīja nevis šaušanas prasmes uzlabošanai, bet divām citām nodarbēm – golfam un futbolam. 

16. gadsimtā golfa spēli piekopa tikai augstākās sabiedrības izredzētie, lai gan aitu gani Skotijas pļavās arī sevi neapdalīja – pastaigu spieķus pārtaisīja par nūjām, bet bumbiņu vietā saviļāja aitu un trušu spiras... Vēsturē ir saglabājušies ieraksti, ka ap to laiku spēli sauca par “gowf”, bet 17. gadsimtā jau atrodamas pirmās liecības, kas apraksta aristokrātu aizraušanos ar vārdu “colf”. 

Pirmais golfa klubs tika izveidots Skotijā, Edinburgas apkaimē 1744. gadā. Zīmīgi, ka tas notika vienu gadu pēc tam, kad skotu ēdienkartē sāka parādīties tāds jaunatklājums kā ... kartupelis.

Pēc desmit gadiem tika nodibināta Sentendrjūsas (St.Andrew) golferu biedrība, kas mūsdienās ir pazīstama kā “Royal and Ancient Golf Club”. Tieši šo klubu uzskata par golfa spēles dzimteni un līdz pat mūsdienām šeit tiek izdoti un apstiprināti šīs spēles noteikumi.

Kā liecina vēsture, jau trīsdesmito gadu beigās Rīgas Tenisa klubā tika izveidota golfa sekcija - galvenokārt ārzemju diplomātu brīvā laika pavadīšanai. Esot bijusi pat ierādīta vieta Daugavas krastā, tagadējā Ķengaraga rajonā, taču sakarā ar nepietiekošajām zināšanām par laukuma būvi, 9 bedrītes tika atklātas tikai1940. gada vasarā. Lieki teikt, ka Latvijas PSR valdībai džentlmeņu spēle bija pat nosodāma. 

Interese par golfu Latvijā atgriezās 1989. gadā. 29. martā Rīgā 9 privātpersonas dibināja Latvijas Golfa federāciju. 1993. gada 27. aprīlī LGF tika oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija, taču tikai 1995. gadā tā reāli tika atzīta kā Latvijas (latviešu) golfa pārstāvis.

Deviņdesmito gadu vidū golfa aktivitātes Latvijā noteica Vilnis Baltiņš juniors, kurš organizēja golfa tūres uz Nitvaljes laukumu Igaunijā, nodibināja Rīgas Golfa skolu un rīkoja apmācības Bastejkalna (vēlāk Uzvaras parka) treniņlaukumos.

Kā perestroikas brīnums jāpiemin arī Upesciema (paredzētais) laukums, taču pirmais reālais laukums Mārupes "Viesturi" (1998. gadā), Plakanciema "Meistars" (2000. gadā) un, protams, OZO Golf (2002. gadā) radīja to golfu, kāds tas šobrīd Latvijā ir zināms.